Ekspresintervija

Kad Jums vislabāk rakstās – ziemā vai vasarā?

Vislabāk rakstās pavasarī un rudenī.

Vai patlaban top kāds grāmatas manuskripts?

Jā, tāds ir vienmēr. Vismaz pēdējos 20 gadus. Daudzi no tiem nepiedzīvo realizāciju, jo darba procesā izrādās dzīvot nespējīgs.

Kas Jūs visvairāk skubina – nodošanas termiņi, dzīvesbiedrs (-ene), sirdsapziņa vai uzticamo lasītāju atbalsts?

Pašlaik tas ir lasītāju negaidīti lielais atbalsts. Tā kā esmu pats savu darbu izdevējs, tad nodošanas termiņus diktēju sev pats un tas ir ļoti fleksibls.

Cik komfortabli Jūs jūtaties savas grāmatas atvēršanā?

Ļoti komfortabli. Parasti visu pats arī organizēju un katrai jaunajai grāmatai seko koncertu sērija.

Kādā ziņā rakstniekam (-cei) būtu/nebūtu jāveido savs fanu klubs, personīgais emuārs, jānolīgst literārais aģents (-te), lai izsistos uz ārzemju tirgiem?

Viss no paša atkarīgs. Vispirms vajadzīgas tādas ambīcijas un darba tulkotājs. Viss pārējais jau kā biznesā. Meklē ieinteresētos un centies pārliecināt. Pašlaik iztieku bez valsts atbalsta.

Vai piedalījāties Prozas lasījumos’2019 vai arī Dzejas dienās’2019, kādi iespaidi gūti?

Piedalījos, bet nebiju oficiālajā programmā. Sniedzu 40 koncertus un tikos ar lasītājiem visā Latvijā. Kopumā tādas tikšanās jau bijušas pāri par 200 pēdējo četru gadu laikā.

Kā pie Jums atnāk nākamās grāmatas sižeta un nosaukuma ideja – sapnī, lasot, staigājot vai citādi?

Braucot automašīnā, bet gadās arī citādi. Gadās, ka sarunas laikā ar draugiem vai ģimeni.

Vai abonējat kādu literāru izdevumu: Konteksts, Domuzīme, regulāri sekojat Satori.lv, Punctummagazine.lv?

Nē, neabonēju, bet iegādājos, ja tajā ir kaut kas tāds, kas īpaši interesē.

Ko mēs Jums nepavaicājām?

Nepajautājāt ļoti daudz, jo jautājumu šajā pasaulē ir daudz vairāk nekā atbilžu uz tiem.

Paldies par sniegtajām atbildēm!