Ekspresintervija

Kad Jums vislabāk rakstās – ziemā vai vasarā?

Labāk rakstās ziemā, īpaši, ja ir sniegs - tad, paskatoties pa logu, redzu priekšā it kā baltu lapu... Rakstot citā gadalaikā, rīta stundas tās ražīgākās.

Vai patlaban top kāds grāmatas manuskripts?

Patlaban arī kaut kas sācis tapt.

Kas Jūs visvairāk skubina – nodošanas termiņi, dzīvesbiedrs (-ene), sirdsapziņa vai uzticamo lasītāju atbalsts?

Visvairāk rakstīt skubina nobriedusi, dzīvotspējīga iecere. Tāda, kurā jūtams potenciāls.

Cik komfortabli Jūs jūtaties savas grāmatas atvēršanā?

Grāmatas atvēršanā dominējošā ir padarīta darba sajūta. Prieka brīdis, kas diemžēl nav garāks par nedēļu.

Kādā ziņā rakstniekam (-cei) būtu/nebūtu jāveido savs fanu klubs, personīgais emuārs, jānolīgst literārais aģents (-te), lai izsistos uz ārzemju tirgiem?

Fanu klubi nav slikti, tie drīzāk piestāv gados jaunākiem autoriem. Tos emuārus īsti neizprotu. Bet labs aģents gan būtu zelta vērts! Kur tādu sameklēt?

Vai piedalījāties Prozas lasījumos’2019 vai arī Dzejas dienās’2019, kādi iespaidi gūti?

Piedalījos Prozas lasījumos Ventspilī. Šogad bija vislielākais dalībnieku skaits, kā rezultātā nevienam savu darbu neizdevās nolasīt pilnībā, un tas ļoti traucēja uztvert lasīto.

Kā pie Jums atnāk nākamās grāmatas sižeta un nosaukuma ideja – sapnī, lasot, staigājot vai citādi?

Sižeta ideja atnāk, kad esmu nobriedusi lielākam darbam. Sapnī gan tas nenotiek.

Vai abonējat kādu literāru izdevumu: Konteksts, Domuzīme, regulāri sekojat Satori.lv, Punctummagazine.lv?

Neabonēju, paņemu izlasīt no ļaužiem, kuri regulāri pērk Kontekstu un Domuzīmi.

Ko mēs Jums nepavaicājām?

Nepavaicājāt, vai labāk rakstīt ar prototipiem vai izdomātiem personāžiem. Bet, tā kā nevaicājāt, man nav jāatbild, vai ne?

Paldies par sniegtajām atbildēm!