Ekspresintervija

Kad Jums vislabāk rakstās – ziemā vai vasarā?

Z.Z.: Es noteikti nevaru iedalīt rakstīšanas posmus gadalaikos - rakstu vienmēr, kad ir brīvs brīdis, neatkarīgi no tā, kas notiek aiz loga. Vasarā rakstīšana kļūst romantiskāka, jo to var darīt sēžot laukā - dārzā.

Vai patlaban top kāds grāmatas manuskripts?

Z.Z.: Top jauni stāsti, turklāt tajos priekš manis ir kāds jauns izaicinājums. Man vajag, lai būtu interesanti un redzu tam jēgu.

Kas Jūs visvairāk skubina – nodošanas termiņi, dzīvesbiedrs (-ene), sirdsapziņa vai uzticamo lasītāju atbalsts?

Z.Z.: Laikam rakstīt skubina vēlme radīt - katrs jauns stāsts vai gargabals ir jaunas pasaules radīšana un tās radīšanas brīdī izjūtu ārkārtīgi lielu prieku un azartu. Tā ir tāda bērnības "ai cik forši" sajūta un rakstot tajā atgriezties ir ļoti patīkami.  Ja Citiem tādas sajūtas ir aizraujoties ar savu hobiju, man tā ir rakstīšana. Ja jūtu, ka man pašai tas ļoti patīk, tad skubina vēlme ar to dalīties arī ar lasītājiem. Tā tā bumba aizripo.

Cik komfortabli Jūs jūtaties savas grāmatas atvēršanā?

Ārpus komforta ir visi pirms pasākuma organizatoriskie jautājumi - pati atvēršana jau ir prieks un atslābums.

Kādā ziņā rakstniekam (-cei) būtu/nebūtu jāveido savs fanu klubs, personīgais emuārs, jānolīgst literārais aģents (-te), lai izsistos uz ārzemju tirgiem?

Ārzemju tirgi ir laimes spēle, bet ja Tu/Tava grāmata neparādīsies starptautiskajās izstādēs, kā arī pats nebūsi proaktīvs un neveidosi attiecības ar visiem iespējamajiem cilvēkiem šajā ceļā - liela iespējamība, ka nekas ārpus Latvijas neizdosies. Kādam ir jādeg par Tavu grāmatu, lai tai būtu panākumi, jo tā visa ir enerģija, kas jāvirza tālāk. Manā gadījumā tā esmu es pati.

Vai piedalījāties Prozas lasījumos’2019 vai arī Dzejas dienās’2019, kādi iespaidi gūti?

Šogad diemžēl nepiedalījos, bet nākamgad noteikti.

Kā pie Jums atnāk nākamās grāmatas sižeta un nosaukuma ideja – sapnī, lasot, staigājot vai citādi?

Pārsvarā sižeti rodas vērojot dzīvi. Protams, dzīvē viss nekad nav tik interesanti, kā to var padarīt ar mazu fantāzijas piešprici. Ļoti interesanta vide, kur vērot cilvēkus ir, piemēram, Sarkandaugava - tur ir tik daudz interesantu tipāžu, ka burtiski uzreiz redzu aiz viņiem veselu stāstu sēriju. Dzīve iedvesmo.

Vai abonējat kādu literāru izdevumu: Konteksts, Domuzīme, regulāri sekojat Satori.lv, Punctummagazine.lv?

Sekoju līdzi Satori.lv un Punctummagazine.lv

Ko mēs Jums nepavaicājām?

Labs jautājums ir par rakstnieku testa lasītājiem - tikai nesen Svena Kuzmina intervijā izlasīju, ka viņam tādi arī ir. Rakstnieki jau ir savrupi, nedalās savās domās, idejās un rakstīšanas procesos, tāpēc man bija interesanti uzzināt, ka es tā nedaru vienīgā. Kad kaut ko uzrakstu un man tas šķiet labs - dodu to lasīt cilvēkiem, kuriem uzticos, bet kuri zinu, ka neglaudīs pa spalvai tikai draudzības dēļ. Šie cilvēki man ir ļoti svarīgi, jo tieši viņu viedoklis izšķirs, kas notiks tālāk. Gala lasītāji šos materiālus saņem (vai nesaņem) pateicoties tieši viņiem. Viņi var ieteikt kaut ko pielabot, pakritizēt vai paslavēt. Šādi cilvēki ir zelta vērtē, jo lasīt un vēl sakarīgi analizēt manuskriptus ne visiem, aizņemtajā dzīves ritmā, ir vaļas. Pēc darba izdošanas vienmēr viņiem dāvinu konkrēto grāmatu ar savu bezgala lielo pateicības ierakstu.

Paldies par sniegtajām atbildēm!