Ekspresintervija

Kad Jums vislabāk rakstās – ziemā vai vasarā?

I.L.: NEESMU PĒTĪJIS. MANĀ PIEREDZĒ TAS NAV ATKARĪGS NO GADALAIKIEM, BET NO MATERIĀLA ESAMĪBAS. SAVUKĀRT MATERIĀLS — TIE IR NOTIKUMI NO DZĪVES, KAS ATKLĀJ CILVĒKUS UN VIŅU RAKSTURUS (GADĀS AUTORI, KAS SAKA, KA «RAKSTNIEKA MAIZE ESOT VALODA». ES NEKAD TO NEESMU SAPRATIS. BŪTISKI TAČU IR, PAR KO RAKSTĪT, NEVIS — KĀ TO DARĪT. RAKSTNIEKA MATERIĀLS IR DZĪVE, NEVIS VALODA.

Vai patlaban top kāds grāmatas manuskripts?

I.L.: IT KĀ JĀ. JAU ILGĀKU LAIKU TOP. FRAGMENTUS VAR LASĪT PRESĒ.

Kas Jūs visvairāk skubina – nodošanas termiņi, dzīvesbiedrs (-ene), sirdsapziņa vai uzticamo lasītāju atbalsts?

I.L.: PAŠA IEKŠĒJĀ APŅĒMĪBA UN TIEKSME PABEIGT DARBU, JO RAKSTĪŠANA TAČU IR PATĪKAMA NODARBOŠANĀS!

Cik komfortabli Jūs jūtaties savas grāmatas atvēršanā?

I.L.: TĀ KĀ TAS IR SVARĪGI, ES CENŠOS, LAI KOMFORTABLI BŪTU LASĪTĀJIEM UN APMEKLĒTĀJIEM. PUBLISKOS PASĀKUMOS RAKSTNIEKS PATS IR PĒDĒJĀ VIETĀ, JO PUBLIKA SANĀKUSI AUTORU DĒĻ, NEVIS OTRĀDI.

Kādā ziņā rakstniekam (-cei) būtu/nebūtu jāveido savs fanu klubs, personīgais emuārs, jānolīgst literārais aģents (-te), lai izsistos uz ārzemju tirgiem?

I.L.: NEZINU, NAV NE MAZĀKĀ NOJAUSMA. NEESMU MĒĢINĀJIS.

Vai piedalījāties Prozas lasījumos’2019 vai arī Dzejas dienās’2019, kādi iespaidi gūti?

I.L.: ESMU BIJIS KLĀT DAUDZOS IEPRIEKŠĒJOS GADOS, JAU SĀKOT NO 2000. GADA, GAN KĀ KLAUSĪTĀJS, GAN ARĪ DAŽREIZ KĀ DALĪBNIEKS.

Kā pie Jums atnāk nākamās grāmatas sižeta un nosaukuma ideja – sapnī, lasot, staigājot vai citādi?

I.L.: ES NEKAD NESPĒJU IZDOMĀT SAVIEM DARBIEM NOSAUKUMUS, TĀPĒC AR TO NODARBOJAS DACE SPARĀNE.

Vai abonējat kādu literāru izdevumu: Konteksts, Domuzīme, regulāri sekojat Satori.lv, Punctummagazine.lv?

I.L.: PROTAMS. JĀLASA VĒL UBI.SUNT UN WRITER'S DIGEST, ARĪDZAN CITUS AVOTUS.

Ko mēs Jums nepavaicājām?

I.L.: RAKSTNIEKIEM DERĒTU APDOMĀTIES PAR LIELAJIEM, KONCEPTUĀLAJIEM JAUTĀJUMIEM. ESMU DZIĻI PĀRLIECINĀTS: VISI BŪTU IEGUVĒJI, JA LATVIJĀ IZNĀKTU PIECAS REIZES MAZĀKS GRĀMATU KOPSKAITS, TOTIES KATRA IZNĀKTU PIECREIZ LIELĀKĀS TIRĀŽĀS. JAU GADUS 15 PROBLĒMA IR NEVIS LABAS LITERATŪRAS TRŪKUMS, BET TĀS PĀRBAGĀTĪBA. NEVIENS LASĪTĀJS (UN ARĪ NE KOLĒĢI — AUTORI UN TULKOTĀJI, REDAKTORI — UTT.) NESPĒJ IZLASĪT VISU LABO LITERATŪRU, KAS IZNĀK LATVISKI. DAUDZI NO MUMS, AUTORIEM, SPĒTU KATRU GADU UZRAŽOT PA GRĀMATAI. BET VAI NO TĀ IR JĒGA, JA PAT UZCĪTĪGĀKAJAM LASĪTĀJAM NAV LAIKS, LAI TO VISU IZLASĪTU?

Paldies par sniegtajām atbildēm!