"Grāmatu svētkos'2020" piedalīsies arī apgāds "Slepenie Aģenti" 2019. gada 25. decembris

“Latvijas Grāmatu izstāde 2020” piedāvās plašu un daudzpusīgu izstādes kultūras programmu – trīs dienu laikā norisināsies vismaz 100 kultūras pasākumi un Ķīpsalā viesosies vairāk nekā 130 autoru. 28. februārī plkst 17.00 "Rakstnieku viesistabā" gaidīs apgāds "Slepenie Aģenti", kas atvērs divas grāmatas - "Krusta Karu atklājumi" un "Latviešu pašcieņa un Latvijas egregors".

“Latvijas Grāmatu izstāde 2020” notiks no 28. februāra līdz 1. martam Ķīpsalā. Tā piedāvās tikties ar ievērojamiem latviešu un ārvalstu rakstniekiem, baudīt autoru lasījumus, piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos, iepazīties ar jaunumiem, darboties radošajās darbnīcās, mainīties ar grāmatām un iegādāties tās par īpaši izdevīgām cenām, tā sola organizatori.

Latvijas Grāmatu izstāde ir nozīmīgs grāmatniecības pasākums, kas Rīgā pulcē grāmatizdevējus, autorus, grāmattirgotājus, potenciālos izdevējus, bibliotekārus un lasītājus. Daudzveidīgu grāmatu klāstu piedāvā Latvijas un ārvalstu izdevniecības.

 “Latvijas Grāmatu izstādē 2020” piedalīsies gandrīz visi nozīmīgākie Latvijas grāmatizdevēji: “Zvaigzne ABC”, “Jānis Roze”, “Jumava”, “Pētergailis”, “Latvijas grāmata”, “Latvijas mediji”, “Kontinents”,  “Madris”, “RaKa”, “Avots”, “MicRec”, “Mansards”, “Neputns”, “Dienas grāmata”, “Liels un mazs”, "Slepenie Aģenti" un citi.

Uz Lielās skatuves varēs baudīt autoru priekšlasījumus un piedalīties grāmatu atvēršanas svētkos. Rakstnieka viesistabā interesenti varēs aprunāties ar grāmatu autoriem. 

Pašas jaunākās bērnu grāmatas izstādē piedāvās gandrīz visi Latvijas lielākie grāmatizdevēji. Padomāts ir arī par aizraujošu pasākumu programmu mazākajiem apmeklētājiem - "Jautrajā lasītavā" varēs satikt bērnu grāmatu autorus un varoņus, spēlēt attīstošās spēles, eksperimentēt, piedalīties aizraujošos konkursos un asprātīgās viktorīnās un iesaistīties citās radošās nodarbēs.

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto un apmeklētāju atsaucību guvušo tradīciju, visās trīs izstādes dienās Ķīpsalā darbosies grāmatu maiņas punkts. Ikviens ir aicināts nākt uz izstādi un ņemt līdzi grāmatas, kas jau daudzkārt pārlasītas un vairs nav aktuālas, lai iemainītu pret vēl nelasītām, bet mazvērtīgu makulatūru gan labāk atstājiet mājās!

Uz tikšanos Ķīpsalā - mūsu apgāda stends būs pirmajā ejā, kas ved uz "Jautro lasītavu" - kreisajā pusē pa vidu starp apgādiem "Aminori" un "Avots".

Mudina iesniegt darbus grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele" 2019. gada 17. decembris

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija aicina izdevējus līdz 2020. gada 8. janvārim pieteikties grāmatu mākslas konkursam "Zelta ābele", kurā tiks apbalvotas 2019. gada skaistākās grāmatas.

Konkursā var piedalīties Latvijā reģistrēti grāmatizdevēji ar oriģināldizaina pirmpublicējumu Latvijā. Tām jābūt kārtējā gadā (2019) iznākušajām grāmatām, kā arī iepriekšējā gadā (2018) izdotajām grāmatām, kuras nav piedalījušās iepriekšējā gada konkursā. Kopoti raksti vai grāmatu sērijas konkursā var piedalīties tikai vienu reizi.

Grāmatām jābūt iespiestām Latvijā reģistrētā poligrāfijas uzņēmumā.

Grāmatas vērtēšanai var iesniegt visi Latvijas grāmatizdevēji. Pieteikums jāiesniedz Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā (Baznīcas ielā 37 - 3, Rīgā, LV-1010, Latvija; tālrunis 67217730, mob. 23558085; e-pasts: liva@gramatizdeveji.lv). Grāmatas jāiesniedz līdz 2020. gada 8. janvārim divos eksemplāros, pievienojot iesniedzamo grāmatu sarakstu un pieteikuma anketu ar informāciju par katru grāmatu, pēc vajadzības un vēlēšanās pierakstot nelielu anotāciju (līdz 1000 burtu zīmēm.). Nominēto grāmatu izdevēji pēc nomināciju paziņošanas papildus iesniedz Latvijas Grāmatizdevēju asociācijā izstādēm nepieciešamos nominēto grāmatu eksemplārus. Pieteikuma iesniegšana ir bez maksas.

Godalgotās grāmatas piedalīsies Baltijas grāmatu mākslas konkursā un Starptautiskajā Grāmatu mākslas konkursā Vācijā.

Grāmatu mākslas konkursa "Zelta ābele" apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 26. martā. Konkursu atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Klajā laists žurnāla “Domuzīme” ziemas numurs 2019. gada 16. decembris

Iznācis literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme šā gada ceturtais numurs, ar kuru izdevums atzīmē piecu gadu jubileju, informē tā galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa.

Tā 80 lappusēs savus jaunākos stāstus lasītājiem piedāvā Lauris Vanags, Mārtiņš Pommers un Evita Hofmane. Viesturs Vecgrāvis atgādina par latviešu ražīgāko vēsturnieku Edgaru Dunsdorfu. Tulkojumu sadaļā - čehietes Bjankas Bellovas un lietuvietes Jurgas Tumasonītes stāsti, kā arī zviedra, ziedmušu kolekcionāra Frederika Šēberga eseja. Prozas tulkojumi tapuši, pateicoties tulkotājiem Jānim Krastiņam, Dacei Meierei un Ingai Mežaraupei.

Rubrikā "3 dzejoļi tuvākajiem 100" var iepazīt Silvijas Plātas, Tadeuša Ruževiča un Borisa Pasternaka dzejoļus. Bet mūsdienu dzejas lappusēs - Haralda Matuļa dzejproza, kā arī Sintijas Kampānes un Jāņa Rokpeļņa dzejkopas. Poļu rakstnieka Ādama Zagajevska dzeju atdzejojusi Ingmāra Balode.

Numura intervija ar lietuvieti, letonistu Alvīdu Butku, kurš uzskata, ka baltiem savā starpā būtu jāspēj sarunāties bez starpvalodām.

Apaļā galda saruna starp finansistiem un kultūras nozares pārstāvjiem par valsts budžetu un kultūras finansējumu. Sarunas dalībnieki: ekonomisti Mārtiņš Āboliņš un Ilonda Stepanova, uzņēmējs Normunds Bergs, Valsts Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, literatūrzinātniece Ieva Struka un Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis.

Recenzijas par grāmatām uzrakstījuši Arnis Koroševskis, Māris Salējs, Jūlija Dibovska, Ineta Lipša, Raimonds Ķirķis, Ieva E.Kalniņa, Sintija Kampāne, Liāna Langa.

Valodnieks Andrejs Veisbergs savā rakstā atgādina par situāciju tulkojumjomā pirmajos pēckara gados, savukārt Māris Baltiņš un Arturs Krastiņš apkopojuši jaunākās tendences jaunvārdu darināšanā latviešu valodā.

To, kā rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš pagājušā gadsimta 50. gadu beigās no trimdas Vācijā vilināts uz dzīvi Padomju Latvijā, izpētījis Ojārs Rozītis. Savukārt par zīmīgām sakritībām Neatkarības kara gaitā un literāro darbu iespaidu uz tālaika Latvijas aizstāvjiem stāsta vēsturnieks Jānis Siliņš.

"Domuzīme" tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu. Turpiniet lasīt!

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Rūta Briede, Estere Betija Grāvere, Anna Zvaigzne.

"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.

Nākamais žurnāla numurs iznāks martā. Arī 2020. gadā par VKKF piešķirto finansējumu iznāks četri žurnāla numuri.

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi https://ir.lv/zurnali/domuzime/

Abonēt žurnālu iespējams Latvijas pastā vai https://ir.lv/abonesana/ir-domuzime/